Ðåôåðàòû - Àôîðèçìû - Ñëîâàðè
Ðóññêèå, áåëîðóññêèå è àíãëèéñêèå ñî÷èíåíèÿ
Ðóññêèå è áåëîðóññêèå èçëîæåíèÿ
 

Darba tirgus Latvijâ

Ðàáîòà èç ðàçäåëà: «Ýêîíîìèêà»


                                    [pic]

                              Ties?bu zin?tnes

                                Lauris ?ulcs

                                    TZ1D7



                          PAST?V?GAIS STUDIJU DARBS



                               Tautsaimniec?b?



                            Darba tirgus Latvij?

                                   Ievads.

       ?aj? darb? es aprakstu darba tirgus situ?ciju Latvij?. T?  nav  viena
no lab?kaj?m situ?cij?m Eirop?, pat var?tu teikt, ka viena  no  slikt?kaj?m.
Latvij? ir diezgan liels  bezdarba  l?menis,  ar?  augst?ko  izgl?t?bu  sp?j
ieg?t tikai tie , kas var at?auties maks?t  par  to,  jo  m?sdien?s  tas  ir
d?rgs prieks. Protams, ir ar? bud?eta grupas, ta?u to ir p?r?k  maz  un  t?s
nesp?j sagatavot attiec?go daudzumu  augsti  kvalific?tus  darbiniekus,  cik
Latvijas darba tirgum ir nepiecie?ams.
       Ar? sal?dzinot situ?ciju ar m?su kaimi?valst?m – Igauniju un Lietuvu,
situ?cija Latvijas darba tirg? ir daudz nesak?rtot?ka un slikt?ka.

                              1. Darba tirgus.

       K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces  (darba)  cena,
piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu  ekonomikas  teorija  par  darba  cenu
uzskata darba algu.  Darba  alga  (W)  uz??mumam  ir  ??  ra?o?anas  faktora
izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir  ??  faktora  ?pa?nieks,  darba  alga  ir
ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot  ra?o?anas  faktoru.  Iz??ir  nomin?lo  un
re?lo darba algu.
       Nomin?l? darba alga ir naudas daudzums,  ko  str?d?jo?ais  sa?em  par
savu darbu.
       Re?l? darba alga ir pre?u un pakalpojumu  daudzums,  ko  str?d?jo?ais
var nopirkt par nomin?lo darba algu.
       Darba tirgum ir da??das formas:
1. piln?ga konkurence;
2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);
3. monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);
4. oligopsons (da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu darbu);
5. monopsonistisk? konkurence (daudz firmas p?rk diferenc?tu darbu).
       Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:
1. re?l? darba alga;
2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.
       Pieaugot algoto darbinieku  skaitam,  samazin?s  darba  robe?produkts
naudas izteiksm?.  Papildu  darbinieku  iesaist??ana  tiks  p?rtraukta,  kad
darba robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.
       Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne  var
main?t savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a.  Tas
ir t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami  aug  darba  alga,  k??st
pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai  profesij?m,  kur
darba alga ir zem?ka.
       Tirgus  l?dzsvars  iest?jas   piepras?juma   un   pied?v?juma   l?k?u
krustpunkt? (punkts e). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka  par  l?dzsvara
algu OE, piem?ram, OE1, tad  piepras?jums  p?c  darba  b?s  OL1,  bet  darba
pied?v?jums b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam  nav
darba,  b?s  ar  mieru  str?d?t  par  zem?ku  algu,  un  tas  pazemin?s  ar?
str?d?jo?o algas. Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs  piepras?jums.  T?d?j?di
piepras?jums un pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies  l?dzsvars.  Ja  alga
tiks noteikta zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba  b?s
liel?ks nek? pied?v?jums. Lai  piesaist?tu  darbiniekus,  darba  dev?ji  b?s
spiesti palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums  un  pied?v?jums
atkal izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.

                                2. Bezdarbs.

       Bezdarbs ir situ?cija, kad darba pied?v?juma apjoms  p?rsniedz  darba
piepras?juma  apjomu.  J?dzieni  “bezdarbnieks”  un   “nestr?d?jo?ais”   nav
identiski.  Cilv?ks  var  da??du  iemeslu  d??  nestr?d?t,  bet  vi??  neb?s
bezdarbnieks. Taj? pa??  laik?,  ja  kvalific?ts  speci?lists  nevar  atrast
darbu specialit?t?, bet vi?am pied?v? k?du  citu  maz?k  kvalific?tu  darbu,
tad ?is cilv?ks ir bezdarbnieks. Ir j?at??ir  bezdarba  j?dziena  ekonomisk?
b?t?ba  no  t?  juridisk?s  formas.  Ekonomista  izpratn?  bezdarbnieks   ir
noteiktas kvalifik?cijas darbinieks,  kur?  v?las  str?d?t  par  taj?  br?d?
domin?jo?o algu, bet nevar atrast darbu.  Bezdarbnieka  juridiskais  statuss
da??d?s valst?s  tiek  noteikts  da??di.  Latvijas  Republikas  likums  “Par
nodarbin?t?bu” par bezdarbnieku  atz?st  darbsp?j?gu,  nestr?d?jo?u  cilv?ku
darbsp?j?g? vecum?, kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s  algas  apm?r?,
kur? neveic uz??m?jdarb?bu, mekl?  darbu  un  ir  re?istr?ts  Nodarbin?t?bas
valsts dienest?, un vismaz reizi m?nes? piesak?s ?aj? dienest?.
       Ir vair?kas bezdarba formas:
       Frikcion?lais bezdarbs – bezdarbs,  kas  ir  saist?ts  ar  str?d?jo?o
br?vpr?t?gu darbavietas mai?u un pagaidu nenodarbin?t?bu.
       Struktur?lais bezdarbs – Bezdarbs, ko rada  izmai?as  pat?ri?a  pre?u
piepras?juma un tehnolo?ijas strukt?r?.
       Cikliskais bezdarbs  –  bezdarbs,  ko  rada  ekonomikas  konjunkt?ras
izmai?as.
       Sezonas  bezdarbs  –  ir  saist?ts  ar  regul?r?m  atsevi??u   nozaru
nodarbin?t?bas izmai??m gada laik?.

                               3. Darba alga.

       Uz??m?js cen?as sa?emt maksim?lo  efektu  no  vi?a  ieg?tajiem  darba
pakalpojumiem.  T?p?c  tas  nemit?gi   mekl?   darbinieka   darba   ra??guma
palielin??anas  veidus,  izmantojot  ?im  nol?kam  “p?tagas  un   medusrau?a
metodi”. Gala rezult?t?  uz??m?ja  p?li?u  iedarb?gums  izpau?as  str?d?jo?o
darba apmaksas organiz?cij?.
       Atkar?b? no faktoriem, liktiem darba algas apr??ina pamat?, visi  t?s
daudzie paveidi var b?t sagrup?ti  div?s  pamatform?s:  k?  laika  darba  un
gabaldarba alga. Laika darba alga var b?t k? samaksa  par  stund?m,  dien?m,
ned???m vai par m?nesi – atkar?b? no apr??in??anas vien?bas, t.i., no  darba
cenas m?rvien?bas (darba  stunda,  diena,  ned??a,  m?nesis).  Kop?jo  darba
laiku sam?rojot ar darba daudzumu, par kuru ir  noteikta  zin?ma  cena,  var
apr??in?t  darba  algu  par   visu   nostr?d?to   laiku.   Ja,   konjukt?ras
pasliktin??an?s vai citu apst?k?u rezult?t?, darba cena  ir  nosl?d?jusi  uz
leju  no  s?kotn?ja  taj?  ielikt?  izdevumu  apjoma,  kas  ir  nepiecie?ams
darbinieka un t? ?imenes locek?u atra?o?anai, tad cilv?kam  n?ksies  str?d?t
virsstundas, pagarinot savu darba dienu.
       Pie masveid?gas virsstundu darba  izplat?bas  palielin?s  pied?v?jums
darba tirg?. T?d? veid?  palielin?jusies  konkurence  darbinieku  vid?  ?aus
uz??m?jam samazin?t darba cenu sav? firm?. Bet tas, savuk?rt, var  samazin?t
piepras?juma cenu ar? darba  tirg?.  Piepras?jumu  ?aj?  gad?jum?  vajadz?tu
raksturot k? elast?gu.
       Laika darba algas t?l?k?s tie??s p?rveido?an?s  forma  ir  gabaldarba
algas forma.
       Gabaldarba algas forma, at??ir?ba no laika darba algas,  dod  iesp?ju
uz??m?jam noteikt zin?mu darbinieka darba intensit?tes l?meni.
       Tie?? gabaldarba samaksa, k? ar? t?s modifik?cijas, ir paredz?ta  pie
pla?as  roku  darba  izmanto?anas  un  stimul?,  galvenok?rt,   kvantitat?vu
ra?ojam?s produkcijas palielin??anu.

                      4. Darba tirgus politika Latvij?.

       T? k? darba  tirgus  politika  ir  ekonomisk?s  politikas  neat?emama
sast?vda?a,  tad,  mainoties  ekonomiskajai  situ?cijai,  main?s  ar?  darba
tirgus politikas virzieni, k? ar?  darbasp?ka  piepras?jums  un  pied?v?jums
darba tirg?. Darba tirgus strat??ijai j?b?t saska?otai ar valsts  ekonomisko
un soci?lo politiku, t?p?c darba tirgus strat??ijas galvenie m?r?i var  tikt
dal?ti div?s da??s:
 -  nodro?in?t  notieko?o  ekonomikas  p?rk?rto?anos   ar   nepiecie?amajiem
   darbasp?ka  resursiem:  nodro?inot  pras?bas  p?c  jaunas  kvalifik?cijas
   str?d?jo?ajiem, paaugstinot to kvalifik?ciju; veicinot  br?vu  darbasp?ka
   kust?bu starp darba mekl?t?jiem un uz??m?jiem,
 -  nodro?in?t  bezdarbniekiem   iesp?jas   apg?t   jaunus   darba   veidus,
   papildzin??anas,  u.c.  –  lai  izvair?tos  no  soci?l?s   spriedzes   un
   palielin?tu iesp?jas b?t sagatavotiem past?v?gam darbam.
       Patreiz?j? situ?cija darba tirg? ir krasi  izmain?jusies  kop?  1990.
gada l?dz ar ekonomikas p?rk?rto?anos uz pasaules tirgu. Ja l?dz 1990.  gada
s?kumam  iedz?vot?ju  nodarbin?t?ba  Latvij?  bija  viena   no   augst?kaj?m
pasaul?, kas rad?s gan republikas demogr?fisk?s  situ?cijas  rezult?t?,  gan
?emot  v?r?  iedz?vot?ju  sal?dzino?i  augsto  visp?r?j?s  un  profesion?l?s
sagatavot?bas  l?meni,  gan,  neap?aub?mi,  ar?  izskaidrojam  ar   ilgsto?o
ekstens?vo tautsaimniec?bas att?st?bu,  kur  pilnas  nodarbin?t?bas  aizseg?
tika faktiski realiz?ts  tot?las  nodarbin?t?bas  princips,  kas  no  vienas
puses ??va atvirz?t bezdarba probl?mu k? neiesp?jamu, un no  otras  puses  –
rad?ja  str?d?t?ju  neieinteres?t?bu  darba  rezult?tos  un   darba   vietas
sagatavo?an?, k? ar? kav?jas  jaunas  tehnolo?ijas  un  darba  organiz?cijas
formu  ievie?anu.  Atpalikus?  tehnolo?ija  un  zemais  darba  organiz?cijas
l?menis visp?r?jas neieinteres?t?bas un person?la main?bas  apst?k?os  sp?ja
uztur?t pieaugo?u vajadz?bu p?c darbasp?ka resursiem, l?dz  ar  to  veicinot
ar?  iedz?vot?ju   nodarbin?t?bas   l?me?a   k?pumu.   Ilgsto?i   saglab?j?s
iespaid?gs darbasp?ka defic?ts 80 –  tajos  gados  –  ap  25  –  30.  t?kst.
cilv?ku, ta?u tas tika m?ksl?gi  uztur?ts,  attaisnojot  intens?vo  migrantu
piepl?di.  Tradicion?lo  Latvijas  darba  tirgus  stabilit?ti  ietekm?  t?di
apst?k?i  k?  ekonomikas  p?rk?rto?ana,  atrais??an?s   no   padomju   laika
strukt?r?m un sekojo??s naudas pl?smas probl?mas.

                       5. Darba tirgus Latvij? ?odien.

       Ekonomikas  att?st?bas  ritenis  grie?as   sekm?gi,   ja   ir   labas
uz??m?jdarb?bas sp?jas. Par vienu  no  galvenaj?m  att?st?bas  priek?roc?b?m
Latvij? aizvad?tajos gados tika uzskat?ts  kvalific?tais  un  sam?r?  l?tais
darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr?  92.1
t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski  akt?vo
iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no  visiem  re?istr?tajiem  bezdarbniekiem
ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i  vai  nu  visp?r?jo  vid?jo,
pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu  pagaid?m
ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir  cilv?ku
ar augst?ko izgl?t?bu. T?  ka  Latvij?  ir  ?oti  stingra  korel?cija  starp
izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un  t?  pier?da,  ka  augst?k?  izgl?t?ba  ir
kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar  sniegt
visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet  t?  dod  iesp?ju  un  prasmi
main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.
       Dr?z  Latvij?  nevar?sim  run?t  ne  par  kvalific?tu,  ne  ar?  l?tu
darbasp?ku. N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un  apm?c?ba  izmaks?s
?oti d?rgi.

      6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m.

       M?su  kaimi?i  –  Igaunija,  Lietuva  –  b?t?b?   p?rdz?vo   l?dz?gas
probl?mas.  Sal?dzinot  ar   att?st?t?kaj?m   Eiropas   valst?m,   piem?ram,
Zviedriju un D?niju, mums probl?mas ir as?kas, jo ir  rakstur?gs  ilgsto??ks
bezdarbs,  ar?   to   bezdarbnieku   skaits,   kas   nav   ieguvu?i   nek?du
kvalifik?ciju, ir liel?ks nek? Eiropas valst?s. Vi?us  ir  gr?t?k  iesaist?t
darba  tirg?,  jo  vi?i  ir  imobili,  nekust?gi.  Mums   ir   liel?ks   gan
bezdarbnieku  ?patsvars,  gan  ar?  bezdarbnieku  jaunie?u  un  bezdarbnieku
pirmspensijas vecum? skaits. Nemobilit?ti  labi  raksturo  bezdarba  l?menis
re?ion?laj? skat?jum?, ?pa?i augstais bezdarbs Latgales re?ion?.

  7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.

       Patlaban  tr?kst  inform?cijas   tehnolo?iju   darbinieku.   B?vnieki
uztraucas, ka nav speci?listu, piem?ram,  t?m?t?ju.  Liel?k?  da?a  uz??m?ju
atz?st, ka problem?tiski ir  ne  tikai  atrast  fizisk?  darba  dar?t?jus  –
nedz?r?jus,  bet  ar?  in?enierus.  Vienlaikus  augstskolas  ir  pilnas   ar
studentiem,   ?ogad   taj?s   m?c?s   vair?k   nek?   100   t?ksto?i,   ta?u
tautsaimniec?b?   tr?kst   speci?listu,   no   kuriem   visvair?k   atkar?ga
ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts  daudz  jaunu  cilv?ku,  diem??l
vi?i neder darbam.
       Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko
m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35  t?ksto?i  –  tiek  sagatavoti
par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as  par  studij?m  maks?
pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t  tikai  ?o  vienu
tre?da?u, kam t?  dod  savus  l?dzek?us.  Atliku??s  divas  tre?da?as  veido
tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas  uz
l?t?k?m studiju programm?m. Nevis  slikt?k?m,  bet  l?t?k?m,  turkl?t  t?d?m
specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu  algu.  T?s  p?rsvar?  ir  soci?l?s
zin?tnes:  ekonomisti,  gr?matve?i,  finansisti,   uz??m?ji   un   tieslietu
speci?listi.
       Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir  at??ir?gs  darba  tirgus.  Mazpils?tu
darba tirgus ir j?tami mobil?ks,  tur  jau?amas  kvalifik?cijas  uzlabo?an?s
tendences.
       Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par  to  liecina  sievie?u  klubi
daudzos pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k  klaj?
ne tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.
       “M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par
tiem v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus,  kuru  str?d?tprasme  un
ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas,  lai,  atn?kot  pie  mums,  vi?i  var?tu
uzs?kt darbu.”[4,35.lpp]
       Darba ir maz  pat  triju  Baltijas  valstu  m?rog?  sal?dzin?jum?  ar
Eiropu.  Ir  ierobe?ots  skaits  cilv?ku,  kas  var  darboties  inform?cijas
tehnolo?iju nozar?.
       “Ja gribam ?os d?rgos  speci?listus,  ir  j?sadarbojas  vis?m  pus?m.
Piem?ram, Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu  gad?  samazin?ja  studiju
vietas  skolot?jiem  un   soci?laj?s   zin?tn?s   un   atdeva   inform?cijas
tehnolo?ij?m. Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”[4,35.lpp.]
       Septi?i procenti augstskolu beigu?o k??st par bezdarbniekiem.  P?d?j?
laik? likumdo?anas p?rmai?u d??  augstskolas  beigu?ie  nemaz  nere?istr?jas
Valsts nodarbin?t?bas dienest?, jo  ?iem  cilv?kiem  vairs  nav  ties?bu  uz
bezdarbnieku pabalstu. Finansu  resursi  ?auj  bezdarbniekus  skolot  ?etrus
l?dz se?us m?ne?us.

        8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu.

       Latvie?u mentalit?te ir t?da, ka mums vajag,  lai  k?ds  m?s  pagr??.
M?su darbasp?ks aizies str?d?t uz Eiropu, ja  m?su  uz??m?ji  neb?s  sp?j?gi
vi?iem atbilsto?i maks?t. Darba migr?cijas  p?t?jumi  liecina,  ka  vispirms
migr? kvalific?tie. Bet tagad s?k  migr?t  ar?  nekvalific?tais  darbasp?ks.
Uz??m?ju kopiena Latvij? ir atbild?ga par nacion?lo identit?ti.  Konkr?ti  –
neizlaist mened?menta kontroli no sav?m rok?m. Latvij? ir slikti,  ka  visos
privatiz?tajos  lieluz??mumos  –   Lattelekom   un   citos   –   nacion?lais
mened?ments aiziet. Darbinieku notur??anai firm? un Latvij? liela noz?me  ir
ar? organiz?cij? valdo?ajam korporat?vajam garam. Tas latvie?u  mentalit?tei
ir b?tiski.
       Jo vec?ks cilv?ks, jo vair?k vi?am ir j?m?c?s,  lai  notur?tos  darba
tirg?. Da?a no m?su  vid?j?  un  zem?k?  l?me?a  speci?listiem  ir  nopietni
apdraud?ti. Cilv?ki, kas nestr?d?, zaud? tic?bu r?tdienai.

                                 Nobeigums.

       P?c  man?m  dom?m,  valstij  vajadz?tu  daudzveid?g?k  un  intens?v?k
atbalst?t studentus,  pie??ir  vair?k  finansu  l?dzek?us  augstskol?m,  lai
studenti neb?tu spiesti tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m  utt.  T?d?
gad?jum? var?tu izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik  viens  no
galvenajiem aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud?  ir
tie?i finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba  tirgus
Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir  pamats
cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu.  Rastos  vair?k  speci?listu  da??d?s
nozar?s.
       Es uzskatu, ka viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no  izgl?t?bas
un studentiem, jo  stud?t  gribo?o  un  jauno  speci?listu,  kuri  ir  tikai
ieguvu?i augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne  visiem  ir  lemts
savu sapni piepild?t.

                            Izmantot? literat?ra.

1.  Ne?pors  V.,Ruperte  I.,Saul?tis  J.  Mikroekonomika.-Dr.oec.V.  Ne?pora
   redakcija, R?ga, 2000.-98-102.lpp.
2. C?ce A.  Darbatirgus  un  bezdarbs  p?csoci?lisma  Latvij?.//Latvijas  ZA
   V?stis.- 1995.-Nr.7/8.-59.-68.lpp.
3.  Kr?zm?tra  M.,  Riv?a  B.  Darbasp?ka  tirgus   un   bezdarbs   Latvij?:
   ietekm?jo?ie faktori un sekas.//Latvijas ZA V?stis.-1996.-50.s?j.-Nr.3-1.-
   11.lpp.
4. Tentere G., Bertrands J., Krumbergs O., Riv?a B., Tisenkopfs T.,  Niklass
   M.,   ?perberga   M.,   Rozenbergs   G.   Darbs   b?s   elast?gajiem   un
   mobilajiem.//Kapit?ls.- 2001.-Nr.11.-32-40.lpp.

                                   Saturs.

Ievads.     2
1. Darba tirgus. 3
2. Bezdarbs.     5
3. Darba alga.   6
4. Darba tirgus politika Latvij?. 7
5. Darba tirgus Latvij? ?odien.   8
6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m.    9
7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.
10
8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu. 12
Nobeigums.  13
Izmantot? literat?ra.  14
Saturs.     15


ref.by 2006—2022
contextus@mail.ru