Ðåôåðàòû - Àôîðèçìû - Ñëîâàðè
Ðóññêèå, áåëîðóññêèå è àíãëèéñêèå ñî÷èíåíèÿ
Ðóññêèå è áåëîðóññêèå èçëîæåíèÿ
 
Ó íàñ åñòü íåñêîëüêî ðàáîò íà äàííóþ òåìó. Âû ìîæåòå ñîçäàòü ñâîþ óíèêàëüíóþ ðàáîòó îáúåäèíèâ ôðàãìåíòû èç óæå ñóùåñòâóþùèõ:
  1. Strahovanie 47.3 Êá.
  2. Strahovanie zizni 56.8 Êá.
  3. Strahovanie 43.8 Êá.

Strahovanie

Ðàáîòà èç ðàçäåëà: «Ñòðàõîâàíèå»

                            Latvijas Universit?te
                       Ekonomikas un Vad?bas Fakult?te
                              Finansu instit?ts

                            Kursa darbs
                                Apdro?in??an?

                        Apdro?in??anas veidi Latvij?.



                                    R?ga
                                    2000
                                   Saturs.

Ievads      3

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te     4

1.    Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)  8

  1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
  oblig?t? apdro?in??ana [2;1].   8

  1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?
  apdro?in??ana. 9

  1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.     10

  1.4. Za??s kartes.   11

  1.5.Uz??muma apdro?in??ana.     12

  1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana.      13

2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus 14

  2.1. Vesel?bas apdro?in??ana.   15

  2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana.     16

  2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. 17

  2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.    17

3.    ?pa?uma apdro?in??ana  19
    3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.  21
      3.1.1. ?ku apdro?in??ana     21
      3.1.2. Mantas apdro?in??ana. 22
      3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana.      22

Secin?jumi un priek?likumi.  24

Izmantojam?s literat?ras saraksts.      25

Pielikumi   26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdro?in??anas veidi Latvij?”. ??s temats ir
izv?l?ts, jo autore v?l?jas vair?k uzzin?t par apdro?in??anas sabiedr?b?m,
to pied?v?tiem pakalpojumiem un pr?mijam. Lai b?tu iesp?jams to uzzin?t, ir
j?izskata likumdo?anas normat?vie akti, noteikumi, apr??inu metodes.
Darba m?r?is ir p?t?t apdro?in??anas sabedr?bu darb?bu ped?jos gados un lai
sasniegtu ?o m?r?i darb? tiek apskat?ti ??di uzdevumi:
     1. p?t?t apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?tos pakalpojumus;
     2. p?t?t pr?mijas apr??in??anas metodes;
     3. analiz?t apdro?in??anas sabiedr?bu darb?bu;
     4. izdar?t secen?jumus un priek?likumus.
Darba apjoma ierobe?ojuma d?? nav iesp?jams izp?t?t visas apdro?in??anas
pied?v?t?s iesp?jas, t?d?? tiks p?t?ti atsevi??i apdro?in??anas veidi, kuri
ir atlas?ti p?c autora izv?les.

Kursa darbs ietver 3 da?as:

      1. apdro?in??anas formas, to raksturojums, tendences, aktu?lit?te;
      2. nedz?v?bu apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)
      3. dz?v?bas apdro?in??anas tirgus.
       Pla??ik ir skat?ta p?d?ja gada statistika,  jo  t?  ir  b?tisk?ka  un
svar?g?ka.
Izmantojam? literat?ra apkopo p?d?ja gada datus, jo no t?s var ieg?t daudz
interesantas un lietder?gas inform?cijas.
Atsauces piem?rotas p?c ??das metodes:
[numurs literat?ras sarakst?; noda?a / lapaspuses numurs].

                                Sa?sin?jumi:

AAS – apdro?in??anas akciju sabiedr?ba,
OCTA  -  sauszemes  transportl?dzek?u  ?pa?nieku  civiltiesisk?s  atbild?bas
oblig?t? apdro?in??ana,
CTA –  transportl?dzek?a  ?pa?nieka  civiltiesisk?s  atbild?bas  br?vpr?t?g?
apdro?in??ana.

Da?iem nepublic?tiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te

      Kopum?, v?rt?jot  Latvijas  apdro?in??anas  tirgu  p?d?jos  gados  var
teikt, ka tirgus turpina augt un  sagaid?ms,  ka  ??  tendence  tuv?ko  gadu
laik? turpin?sies. Tirgus savu pies?tin?jumu v?l nav sasniedzis,  ?pa?i  tas
attiecin?ms uz dz?v?bas jeb  uzkr?jo?o  apdro?in??anu.  Bez  tam,  komp?niju
skaits p?d?jo 2-3 gadu laik?  praktiski  bijis  nemain?gs,  kas  ?auj  tirgu
uzskat?t par sam?r? stabilu. Tom?r j??em v?r?, ka ES direkt?vas  nosaka,  ka
sabiedr?b?m var atv?rt fili?les un  veikt  apdro?in??anu  citas  dal?bvalsts
teritorij? bez sevi??as komp?nijas ar no??irtu  kapit?lu  izveido?anas.  Tas
neap?aub?mi n?kotn? veicin?s ?rvalstu apdro?in?t?ju aktivit?tes Latvij?.
      1999.gads Latvijas tirg? ir bijis sam?r? neitr?ls, savuk?rt  1998.gad?
Latvijas apdro?in??anas tirg?  ir  notiku?i  vair?ki  b?tiski  notikumi.  Ar
1.septembri  st?j?s  sp?k?  likums  Par  apdro?in??anas  sabiedr?b?m  un  to
uzraudz?bu, k? ar? likums  Par  apdro?in??anas  l?gumu.  Min?tie  likumi  un
saska?? ar tiem pie?emtie Ministru kabineta noteikumi sekm?s  apdro?in??anas
tirgus t?l?ku att?st?bu  un  sak?rto?anu,  k?  ar?  preciz?s  apdro?in??anas
sabiedr?bu  un  apdro?in?juma  ??m?ja  savstarp?j?s  attiec?bas.   1998.gada
1.j?lij? piln? apm?r? st?j?s sp?k? likums Par  priv?tajiem  pensiju  fondiem
un  Apdro?in??anas  Uzraudz?bas  inspekcija  uzs?ka  ?o  fondu  licenc??anu.
B?tisks notikums bija  Latvijas  Satiksmes  biroja  uz?em?ana  Eiropas  Za?o
kar?u sist?m?. Satiksmes birojs uzs?ka divpus?jo l?gumu nosl?g?anu  ar  Za?o
kar?u   sist?mas   dal?bvalst?m,   kas   turpm?k   Latvijas   apdro?in??anas
sabiedr?b?m  ?aus   nosl?gt   starptautiskos   sauszemes   transportl?dzek?u
?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas l?gumus.
      Latvij? pirm?s priv?t?s  apdro?in??anas  sabiedr?bas  tika  izveidotas
1991.gad?. Kop? t? laika apdro?in??anas tirgus ir  iev?rojami  stabiliz?jies
un izaudzis gan  kvantitat?vi,  gan  kvalitat?vi,  k??stot  klientiem  daudz
pievilc?g?ks.
      ?obr?d Latvijas apdro?in??anas sabiedr?bas ir sp?j?gas  uz??m?jiem  un
priv?tperson?m   pied?v?t   vispla??ko,   Eiropas   standartiem   atbilsto?u
apdro?in??anas  pakalpojumu  spektru.  Latvijas   izdev?gais   ?eogr?fiskais
st?voklis veicina tranz?tp?rvad?jumu att?st?bu, t?d??  daudzi  apdro?in?t?ji
?pa?u uzman?bu velta t?du apdro?in??anas  veidu  izstr?dei,  kuri  savienotu
Eiropas apdro?in??anas  trad?cijas  ar  uz??m?jdarb?bas  un  finansu  tirgus
?patn?b?m Latvij?.
      Apdro?in??ana  ir  valsts  ekonomikas  b?tiska  sast?vda?a,  kura   ir
pak?auta   piepras?juma-pied?v?juma   likumsakar?b?m.    Piepras?jumu    p?c
apdro?in??anas  pakalpojumiem  ?obr?d  negat?vi  ietekm?  iedz?vot?ju   zem?
maks?tsp?ja  un  nepietiekam?  inform?t?ba  par  apdro?in??anas   sabiedr?bu
pied?v?to pakalpojumu priek?roc?b?m. Tom?r  p?d?jo  gadu  rezult?ti  liecina
par ekonomikas atvese?o?anos un apdro?in??anas sektora att?st?bu.
      Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu  ka  apdro?in??anas
bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir  atkar?gs  ne  tikai
no  iedz?vot?ju  maks?tsp?jas,  bet  ar?  no  likumdo?anas  un  kontrol?jo?o
strukt?ru darba. Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts  aug
no  gada  uz  gadu  un  klientiem  tiek  pied?v?tas  visda??d?k?s  iesp?jas,
visda??d?kaj?s jom?s k? var apdro?in?t visus nepiecie?amos objektus.

      Par apdro?in??anas objektu var b?t:

1. fizisko vai juridisko personu ?pa?ums;
2. fizisko vai juridisko personu mantisk?s ties?bas, intereses, saist?bas;
3.  fizisko  vai  juridisko   personu   nemantisk?s   ties?bas,   intereses,
 saist?bas;
4. fizisko personu dz?v?ba un vesel?ba.

      Apdro?in?juma ??m?ja pr?mijas apjoms atkar?gs no apdro?in??anas veida,
summas, riska pak?pes un apdro?in??anas ilguma. Pr?mijai  j?b?t  t?dai,  lai
t? segtu:
1. apdro?in??anas darb?bas laik? iesp?jam?s atl?dz?bas izmaksas;
2. izdevumus, izveidojot rezerves  neparedz?tiem  gad?jumiem,  ja  j?izmaks?
   apdro?in??anas atl?dz?ba p?c ilg?ka laika;
3. apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumus alg?m, rekl?mai,  ofisa  uztur??anai
   un pe??as nodro?in??anai.

                 R??inot pr?mijas, ?em v?r? ??dus faktorus:

1. infl?ciju, jo naudas v?rt?ba main?s un no  ?odien iemaks?taj?m  pr?mij?m
   n?kotn? vajadz?s izmaks?t apdro?in??anas atl?dz?bas;
2. procentu likmes;
3. izdevumus;
4. konkurenci (bie?i vien, lai palielin?tu klientu  skaitu,  apdro?in??anas
   sabiedr?bai j?samazina pr?miju lielums).

Lai nodarboties ar apdro?in??anas uz??m?jdarb?bu  ir  nepiecie?ama  licence,
ko izsniedz “APDRO?IN??ANAS UZRAUDZ?BAS  INSPEKCIJA”.  Licenci  izsniedz  uz
nenoteiktu laiku un katram atsevi?kam apdro?in??anas  veidam.  1.  pielikum?
redzams k?das licences ir izsniegtas Latvijas apdro?in??anas sabiedr?b?m.
Apdro?in??anas tirg? dr?kst nodarboties vai ar nedz?v?bas apdro?in??anu  vai
ar dz?v?bas apdro?in??anu (vajag izv?l?ties kaut ko vienu).
Personu apdro?in??anas veidi ir dz?v?bas  apdro?in??ana,  nelaimes  gad?jumu
apdro?in??ana un vesel?bas apdro?in??ana.
Apdro?inoties, apdro?in?juma ??m?js aizpilda l?gumu
                Lai paaugstin?tu dro??bu l?gumos ir j?paredz:
1. sabiedr?bas ties?bas,
2. j?izsl?dz  t?s  slim?bas,  kuras  nevar  iz?rst?t  vai  kuras  ir  gr?ti
   iz?rst?jamas,
3. stingr?kus noteikumus  polises tur?t?jam,
4. j?defin? prec?zi k?dos gad?jumos tiks sa?emta atl?dz?ba,
5. p?rapdro?in?t parakst?tos l?gumus.

      Nelaimes gad?jumu un saslim?anas gad?jumos  nosakot  pr?mijas  lielumu
?em v?r?:
1. ekonomisko valsts st?vokli,
2. m?rketinga strat??iju.
3. statistikas datus,
4. polises tur?t?ja ien?kumus,
5. str?d?jo?o un bezdarbnieku st?vokli,
6. vesel?bas st?vokli.
      Liel?ks risks, liel?ka varb?t?ba saslimt, liel?ks pr?mijas apjoms.
    Klients aizpildot l?gumu sniedz ??da veida inform?ciju [9; 6]:
1. v?rds, uzv?rds,
2. vecums, dzimums,
3. l?guma veids,
4. pr?mija,
5. alkohola lieto?anas, p?p??anas paradumi,
6. klienta ?rsta adrese,
7. slim?bu v?sture, pa?reiz?jais st?voklis,
8. ?imenes slim?bu v?sture.
   Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai  attiec?gaj?  noda??  piemin?tie
faktori,  bet  ar?  citu  apdro?in??anas  sabiedr?bu   izstr?d?t?   apr??inu
sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas  par  cit?m
sabiedr?b?m,  uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks. Svar?gi ar?  savlaic?ji  veidot
uzkr?jumus un rezerves lai pasarg?tu uz??mumu no neparedz?tiem zaud?jumiem.



   Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)


      Pr?mijas veidi nedz?v?bas apdro?in??an?: viens no viegl?k apr??in?miem
veidiem ir riska pr?mija.  Riska  pr?mija  ir  iemaksa,  kura  nosedz  tikai
sagaid?m?s izmaksas. Riska pr?mija neietver izdevumus, komisijas naudu.
      Riska pr?mija = sagaid?mais pieteikumu bie?ums *  sagaid?m?s  izmaksas
uz 1 pieteikumu.

      Pr?miju nosaka ?emot v?r? iepriek??jo gadu statistikas datus.
Pieteikumu bie?umu nosaka:
|iepriek??j? gada pieteikumu     |
|skaits                          |
|iepriek??j? gada poli?u skaits  |


      Pr?mijas likmes noteik?ana balst?s uz datu un faktu anal?zi, it  ?pa?i
pag?tnes l?gumos  noteikto  pr?miju  lielumu  un  to  lielumu  ietekm?jo?iem
faktoriem [9; 10].
      Ja dati ir neprec?zi un neatbilsto?i,  tad  apr??in?t?s  pr?mijas  b?s
nepareizas. Piem?ram, ja pr?mijas lielums  b?s  noteikts  p?r?k  liels,  tad
sabiedr?ba var zaud?t savu apdro?in??anas tirgus  da?u,  pazaud?t  klientus.
Pe??a samazin?sies. Var rasties zaud?jumi, ja uz??mums nenosl?gs  pietiekami
daudz l?gumu, lai segtu vismaz past?v?g?s izmaksas.
 Ja pr?mijas lielums ir p?r?k zems, tad pe??a samazin?sies,  rad?sies  lieli
zaud?jumi, netiks segtas past?v?g?s izmaksas. Lai izvair?tos no t?,  tad  ir
j?b?t attiec?gaj?m cenu  noteik?anas  metod?m  un  prec?zai,  pareizai  datu
ievad??anas sist?mai, a?entu pieredzei. Tikai t?das  pras?bas  var  garant?t
pareizu pr?miju noteik?anu ar? n?kotn?.
Latvijas nedz?v?bas tirgus att?st?bu ped?jos  ?etros  gados  var  redz?t  2.
pielikum?.

1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
oblig?t? apdro?in??ana [2;1].

      Apdro?in?juma n?m?js ir transportl?dzek?a ?pa?nieks  vai  likum?gs  t?
lietot?js. L?gumu sl?dz ar jebkuru r?c?bsp?j?gu personu. L?gumu var  nosl?gt
no 15 dien?m l?dz 1 gadam vai uz p?ris dien?m.
      Pr?miju nosaka atkar?b? no transportl?dzek?a veida, tipa,  pieder?bas,
lieto?anas m?r?a, transportl?dzek?a piln?s masas.

                     Apdro?ina pret ??da veida riskiem:

1. ce?u satiksmes negad?jumiem,
2. vesel?bai nodar?tiem zaud?jumiem cietu?ai personai,
3. mantas zaud?jumiem,
4. videi nodar?tiem zaud?jumiem.

             Apdro?in??anas pr?miju lielumu noteik?anas faktori:

1. Apdro?in??anas pr?miju samazina l?dz 50%, ja apdro?in??ana  bijusi  sp?k?
   12 m?ne?us pirms l?guma sl?g?anas un  ?aj?  laik?  ?pa?nieks  neizrais?ja
   ce?u satiksmes negad?jumu.
2.  Apdro?in??anas  pr?miju  samazina   par   40   %   inval?diem.   Pr?miju
   samazin?jums nedr?kst p?rsniegt 50 % no apdro?in??anas pr?mijas lieluma.
3. Pr?miju palielina par 200 %, ja p?d?jos 12  m?ne?os  pirms  jauna  l?guma
   sl?g?anas  transportl?dzek?a  ?pa?nieks  izrais?jis   kaut   vienu   ce?u
   satiksmes negad?jumu,
4.  par 300%, ja izrais?jis negad?jumu apreibino?u vielu iespaid?.
      Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus, kuri nodar?ti tre?ajai
personai limita robe??s, p?r?jo sedz negad?juma izrais?t?js.
      Apdro?in??anas sabiedr?ba sedz vesel?bai  nodar?tos  zaud?jumus  ??dos
apm?ros:
1. par cietu?? ?rst??anu un p?rejo?u  darbnesp?ju  sedz  l?dz  2000  Ls  par
   katru personu;
2. par darbnesp?ju palieko?u zudumu ar atbild?bas limitu pensij?m  l?dz  400
   Ls katrai personai;
3.  sakar?  ar  n?vi  400  Ls,  atbild?bas  limitu  pensij?m  400   Ls   par
   apg?d?jamajiem.
Sabiedr?bu  izmaks?t?s  atl?dz?bas  par   cietu??   vesel?bai   nodar?tajiem
zaud?jumiem ir maz.

1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?
apdro?in??ana.

      Notiekot   negad?jumam,   kuros    zaud?jumi    p?rsniedz    oblig?t?s
apdro?in??anas  atbild?bas  limitu,  personai  neb?s  j?atmaks?  virslimits.
Klients  pats  var  izv?l?ties  apdro?in??anas  atbild?bas  limitu,  k?  ar?
periodu uz k?du nosl?gt l?gumu.

                        Apdro?in??anas riski: [18;1]

   1. ce?u satiksmes negad?jums – nobraucot no ce?a,  apg??oties,  kr?tot  ,
      iebraucot bedr?;
   2. dabas katastrofa –  atl?dzina  zaud?jumus  transporta  l?dzeklim,  kam
      zaud?jumi ir rad?ju?ies  no  zibens,  v?tras,  krusas,  pl?du,  akme?u
      nogruvumu darb?bas.
   3. ugunsgr?ks,
   4. vand?lisms,
   5. z?dz?ba.
?oti izdev?gi ir tas, ka l?gumu var p?rre?istr?t uz jaun?  ?pa?nieka  v?rdu,
saglab?jot iepriek??j? ?pa?nieka ties?bas, kas nav at?auts OCTA.
   Apdro?in??ana darbojas Latvijas teritorij? vai ?rpus t?s.

                              Atl?dz?bas veidi:

1. tranaportl?dzek?a aizvieto?ana,
2. remontu darbu apmaksa,
3. naudas samaksa.

      Apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka maksim?lo limitu, par k?du t?  ir  ar
mieru apdro?in?t, piem. AAS BALTAI maksimali pie?auts limits ir 500 000  Ls.


                                                                 1.1. tabula

    Atbild?bas limits atkar?b? no iemaks?tas apdro?in??anas pr?mijas AAS
                                    BALTA

|Apdro?in??anas pr?mijas                                             |
|Transportl?dzek?a|Atbild?bas |1 m?nesis  |Katrs n?k.  |1 gads      |
|veids            |limits     |           |m?nesis     |            |
|Vieglie          |2000       |           |            |25          |
|automob??i       |           |           |            |            |
|                 |5000       |           |            |55          |
|                 |10000      |15         |6           |75          |
|                 |50000      |18         |7.2         |90          |
|                 |500000     |24         |9.6         |120         |


      Atbild?bas limits tiek pied?v?ts papildus oblig?tajai apdro?in??anai.
      Piem?ram, klients apdro?in?jies uz 1 gadu,  iemaks?jot  apdro?in??anas
pr?miju 25 Ls v?rt?b?, vi?a viet? sedz izdevumus, kuri nep?rsniedz 2000  Ls,
iepriek? sedzot oblig?to apdro?in??anas  limitu.  Pr?miju  likmes  main?sies
atkar?b? no AAS.

1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.

      Vad?t?ja  un  pasa?ieru  apdro?in??ana  nelaimes   gad?jumiem   paredz
atl?dz?bu izmaksu sakar?  ar  nelaimes  gad?jumu  -  p?k??u,  negaid?tu,  no
apdro?in?t?s  personas  gribas  neatkar?gu  notikumu,   kas   apdro?in?tajai
personai rad?jis  miesas  boj?jumus  br?d?,  kad  t?  ir  atradusies  polis?
nor?d?taj? transporta l?dzekl?.
      Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu  nelaimes  gad?jumiem
un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a  locek?a  zudums,
p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes  gad?juma  rad?to  medic?nisko
izdevumu apdro?in??anu.
      Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma  summas  apm?ru,  no
kuras,  iest?joties  apdro?in??anas   gad?jumam,   saska??   ar   atl?dz?bas
noteik?anas tabulu procentu?li tiks noteikta  apdro?in??anas  atl?dz?ba.  Ja
nelaimes gad?juma sekas nav nor?d?tas  atl?dz?bas  noteik?anas  tabul?,  tad
atl?dz?ba  tiek  apr??in?ta  p?c  p?rejo?as  piln?gas  darbnesp?jas  perioda
ilguma, kuras c?lonis ir nelaimes gad?jums.
      Apdro?in?juma  ??m?js  var  izv?l?ties  personu   skaitu,   kas   tiks
apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?.  Apdro?in?juma
summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras  procentu?li  tiek  apr??in?ta
apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.
      Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s  apdro?in?juma
summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita,  kuras  tiek
apdro?in?tas.
      Nelaimes  gad?jums  –  noz?m?  p?k??u,  negaid?tu,   neparedz?tu,   no
apdro?in?t?s  personas  gribas  neatkar?gu   notikumu,   kas   rada   miesas
boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts),  kas  var  komplic?ties
ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..

1.4. Za??s kartes.

      Za??  karte  ir  starptautisks  civiltiesisk?s  atbild?bas   oblig?t?s
apdro?in??anas   l?gums,   ko   nosl?dz   Latvijas   Republikas   re?istr?ta
transpotrl?dzek?a ?pa?nieks valst?, kur? ir izveidota OCTA sist?ma  un  kura
ir Za?as kartes sist?mas dal?bvalsts kop? 1998. gada 1. j?lija [7;4].

      Past?v divu veidu Latvijas Za??s kartes:

1. Za?? karte, kas ir sp?k? tikai Za??s kartes  sist?mas  dal?bvalst?s,  bet
   nav sp?k? Latvij?. Minim?lais apdro?in??anas periods ir 15 dienas. Tas ir
   izdev?gi tiem klientiem , kuri ?rzem?s uzturas neilgu laiku;
2. Za?? karte, kas ir sp?k? dal?bvalst?s un Latvij?. Paredz?tas  iev?rojamas
   atlaides, ja l?gums nosl?gts uz laiku ilg?ku par 3 m?ne?iem.  ??da  veida
   za??s kartes ir izdev?gas, ja ir daudzk?rt j????rso Latvijas robe?a.

      Za?? karte ir motoriz?t? transporta l?dzek?a  vad?t?ja  civiltiesisk?s
atbild?bas apdro?in??anas polise. T? ir  vad?t?ja  atbild?bas  apdro?in??ana
par citai personai vai t?s mantai nodar?to kait?jumu. a ?rvalst?s ir  radies
ce?u satiksmes negad?jums, tad zaud?jumus apr??ina un  atl?dzina  t?s  Za??s
kartes dal?bvalsts, kur? tas ir noticis.


                                                                 1.2. tabula


         Za??s kartes tarifi (Ls), kas der?gi ?rpus Latvijas robe??m

|                         |15 dienas |1 m?nesis |7 m?ne?i  |1 gads |
|1. |Vieglie automob.,    |23        |35        |165       |265    |
|   |kravas ma??nas,      |          |          |          |       |
|   |mikroautobusi        |          |          |          |       |
|2. |autobusi,            |65        |105       |455       |705    |
|   |mikroautobusi (virs 9|          |          |          |       |
|   |pasa?. viet?m)       |          |          |          |       |
|3. |kravas ma??nas (virs |30        |40        |216       |346    |
|   |3500 kg)             |          |          |          |       |

      ?ie dati attiec?s uz 1998 gadu. No tabulas var secin?t, ka  tarifi  ir
augsti, ja ?em v?r? apst?kli, ka ?rzem?s  ir  stingras  pras?bas,  apdro?ina
liel?s naudas summ?s k? ar? atl?dz?bas ir lielas sal?dzin?jum? ar Latviju.

1.5.Uz??muma apdro?in??ana.

      Iesp?jams apdro?in?t gan uzn?mumam  piedero??s  ?kas,  pamatl?dzek?us,
ra?o?anas l?dzek?us, remonta izdevumus. [8; 77]
      Ja grib apdro?in?t ?kas un  b?ves,  tad  var  ?emt  v?r?  ieguld?jumus
telpu remont?, iek?telpu apdar?. Maks?jumu nosaka  no  ?kas  tipa,  tehnisk?
st?vok?a,  signaliz?cijas, ugunsdro??bas sist?m?m.
      Uz??mumi parasti apdro?in?s bilances v?rt?b?; re?li  t?  nesedz  visus
radu?os  zaud?jumus,  t?p?c  iesaka  apdro?in?ties   uz??muma   atjauno?anas
v?rt?b?. Apdro?in??anas pr?mija atkar?ga no apdro?in?juma  summas,  riskiem,
l?dzek?u v?rt?bas. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta t?d? apm?r?  k?ds
ir nepiecie?ams, lai veiktu atjauno?anas darbus.
      Ja  uz??mums  nodarbojas  ar  b?vniec?bu,  tad  tas   var   apdro?in?t
b?vlaukuma iek?rtas, tehniku, b?vdarbus. Ja  veic  b?vdarbus,  tad  procesam
piem?ro visu risku apdro?in??anas polisi,  kas  ietver  apdro?in??anos  pret
dabas stihij?m, uguns nodar?tajiem kait?jumiem, z?dz?bu,  neuzman?bas  sek?m
b?vdarbu veik?anas laik?. Apdro?in??anas  atl?dz?ba  tiek  apr??in?ta  t?mes
v?rt?b?, lai atk?rtoti veiktu tos b?vdarbus, kuriem  nodar?ti  zaud?jumi  un
atjaunotu zudu?o.
      Apdro?in??an?  v?lams iek?aut apdro?in??anu pret ugunsgr?kiem, jo  p?c
statistikas  datiem  ugunsgr?ki  ir  visbie??k  notiku?i   ra?o?anas   ?k?s,
dz?vojamos  sektoros.  Aizdeg?an?s  iemesli  ir  sekojo?i  –  elektroniskie,
neuzman?ga apie?an?s ar uguni, ?aunpr?t?ga dedzin??ana.
      Daudzi uz??mumi, kuriem ir lieli ra?o?anas cehi un kuri nodarbojas  ar
ra?o?anu ir izdev?gi izmantot komplekso apdro?in??anas polisi.

1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana.

      Uz??m?jiem   tiek   pied?v?ts    papildus    ?pa?uma    apdro?in??anai
apdro?in?ties pret  ?pa?uma  apdro?in??anas  risku  izrais?tiem  zaud?jumiem
uz??muma pe???, kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?,  t.  sk.
apdro?in?t?js sedz ?aj? period?  izmaks?t?s  darbinieku  algas  un  uz??muma
past?v?g?s  izmaksas.  ??  apdro?in??ana  paredz  zaud?jumu  atl?dz?bu  l?dz
uz??m?jdarb?bas    p?rtrauk?anas    perioda    beig?m,    t.i.,     piln?gai
uz??m?jdarb?bas atjauno?anai vai l?dz polis?  noteiktam  termi?am,  atkar?b?
no t?, kur? notikums iest?jas pirmais. Oblig?ta pras?ba pie  uz??m?jdarb?bas
p?rtrauk?anas apdro?in??anas ir ?pa?uma  apdro?in??ana.  ??s  apdro?in??anas
izpratn?  sekojo?as  ?pa?uma  apdro?in??anas  risku  grupas   var   izrais?t
uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi,  v?tras,  krusas,
pl?du  rad?tie  zaud?jumi,  in?enierkomunik?ciju  av?rijas,  ?dens   rad?tie
boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta,  izejot
no eso?ajiem finansu datiem, ?emot v?r?  uz??muma  att?st?bas  tendences  un
prognozes. Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no  apdro?in?juma  summas,  ?emot
v?r? klienta izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas  riskus,  attiec?go  telpu  un
?ku  st?vokli,  signaliz?cijas   sist?mu   esam?bu   u.tml.   Apdro?in??anas
atl?dz?ba tiek apr??in?ta par uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas  periodu,  ?emot
v?r? ietaup?t?s izmaksas. Apdro?in??anas atl?dz?ba var iek?aut ar?  papildus
izmaksas,  kas  saist?tas  ar   uz??m?jdarb?bas   turpin??anu   vai   atr?ku
atjauno?anu.



2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus


      Dz?v?bas  apdro?in??ana  ir  viens  no  pieprasit?kiem  apdro?in??anas
veidiem. ?odienas Latvijas dz?v?bas apdro?in??anas tirgus st?vokli,  un  tas
p?d?jo gadu statistiku var redz?t 3. pielikum?.
Nosl?dzot l?gumu par dz?v?bas apdro?in??anu var  paredz?t,  ka,  iest?joties
apdro?in??anas gad?jumam,  apdro?in?t?js  izmaks?  apdro?in?juma  summu  vai
citu apdro?in??anas  l?gum?  paredz?to  summu,  kuras  apm?rs  ir  noteikts,
sl?dzot   apdro?in??anas   l?gumu.   ??dos   gad?jumos   netiek    piem?rots
kompens?cijas   princips.   Personu    apdro?in??an?,    iz?emot    dz?v?bas
apdro?in??anu, l?gumsl?dz?jas puses apdro?in??anas l?gum? var vienoties  par
kompens?cijas principa piem?ro?anu apdro?in??anas atl?dz?bas izmaks?.
Apdro?in?tajam ir ties?bas  dz?v?bas  un  nelaimes  gad?jumu  apdro?in??anas
l?gumos nor?d?t vienu vai vair?kas personas —  labuma  guv?jus,  kas  sa?ems
apdro?in??anas atl?dz?bu apdro?in?t? n?ves  gad?jum?,  k?  ar?  aizst?t  ??s
personas ar cit?m person?m apdro?in??anas l?guma darb?bas laik?.

      Ja ir augsts nelaimes , saslim?anas  vai  citu  gad?jumu  skaits,  tad
attiec?gi  pieaug  izdevumi,  pr?miju  likme  palielin?s,  bet  ja  ir  zems
apdro?in??anas notikumu skaits, tad  izmaksas  samazin?s  un  pr?miju  likme
samazin?s.

      Bruto  pr?mijas  apr??in??ana  [9;14  ].  Par  pamatu   ??s   pr?mijas
apr??in??anai ??m v?r?:
     1. riska pr?miju,
     2. izdevumus (uz katru polisi,  past?v?g?s izmaksas, u.c. izmaksas),
     3. komisijas naudu,
     4. neparedz?to apst?k?u ietekmi,
     5. invest?ciju ien?kumus.
                   Bruto pr?mija = riska pr?mija+ izdevumi

                     Risku veidi dz?v?bas apdro?in??an?

                                   [9;1].

1. notiek nelaimes gad?jums,  sabiedr?bai  j?atmaks?  vair?k  nek?  t?  bija
   pl?nojusi,
2. palielin?s cenas medic?nas pakalpojumiem,
3. izmai?as likumdo?an?,
4. konkurenti samazina pr?mijas lielumu,
5. izmain?s statistikas dati, palielin?s negad?jumu skaits,
6. medic?nas zin?tnes att?st?ba, palielin?s sabiedr?bas izdevumus,
7. jaunas slim?bas,
8. izmai?as apdro?in??anas politik?,
9. jaunas apr??in??anas metodes, jauni pakalpojumi.

2.1. Vesel?bas apdro?in??ana.


      Pasaul? medic?na ir viena no d?rg?kaj?m un dinamisk?kaj?m nozar?m. Ar?
Latvij? notiek medic?nas  pakalpojumu  sad?rdzin??an?s.  Palielin?s  modernu
medic?nisko  aparat?ru  ieg?des  un  uztur??anas  izmaksas.  Valsts  bud?eta
l?dzek?i nesp?j nosegt pieaugo??s izmaksas,  veidojas  l?dzek?u  tr?kums  un
palielin?s t? izmaksu da?a, kas j?sedz pa?am pakalpojuma ??m?jam.

      Apdro?in??anas sabiedr?bas iedz?vot?jiem un  to  darba  dev?jiem  s?ka
pied?v?t    vesel?bas    apdro?in??anas    pakalpojumus.    ?is    vesel?bas
apdro?in??anas  pied?v?jums  ir  izstr?d?ts  t?,  lai   aptvertu   to   visu
medic?nisk?s  apr?pes  pakalpojumu  loku,  kas  b?tisks  darba   dev?jam   -
profilaktisk?s  apskates,  vakcin?cijas,   medic?nisk?   apskate   jau   p?c
apdro?in??anas l?guma nosl?g?anas (iepaz??an?s ar izv?l?to ?imenes ?rstu  un
vesel?bas  p?rbaude),  neatliekam?  medic?nisk?   pal?dz?ba,   medic?niskais
transports, diagnostikas un ?rstniec?bas pas?kumi  doktor?tos  un  medic?nas
centros, oper?cijas, paaugstin?ta komforta  apst?k?i  stacion?ros,  atlaides
zob?rstniec?bai, apmaks?tas sporta  nodarb?bas  peldbaseinos  un  trena?ieru
z?l?s, darbinieku ?imenes locek?u vesel?bas apdro?in??ana.

      No darba ??m?ju puses ir svar?gi, lai darba dev?js  nodro?in?tu  t?das
soci?l?s garantijas, k? vesel?bas apdro?in??ana. Turkl?t  ar?  darba  dev?ji
arvien bie??k p?rliecin?s par to, ka  izdev?g?k  ir  laikus  par?p?ties  par
savu darbinieku vesel?bu.
      Vesel?bas apdro?in??ana ir br?vpr?t?ga  apdro?in??ana,  paredzot  segt
maks?jumus par  apdro?in?tiem  sniegtajiem  ?rstnieciskajiem  pakalpojumiem,
kurus nenodro?ina valsts no oblig?t?s vesel?bas  apdro?in??anas  l?dzek?iem.
Atbilsto?i katras polises v?rt?bai tiek atbilsto?i  segti  klienta  izdevumi
[17;1].
      Piem?ram  apdro?inoties  un  iemaks?jot   pr?miju   500   Ls   v?rt?b?
apdro?in??anas sabiedr?ba apmaks?s pilnu vesel?bas  apr?pi  ?rst?joties  pie
?imenes   ?rsta   ambulator?   ?rstniec?bas   iest?d?,   kurai   ir    j?b?t
l?gumattiec?b?s  ar  apdro?in??anas  sabiedr?bu,  AAS  apmaks?s  ambulatoros
medic?niskos  maksas   pakalpojumus,  z??u   ieg?di.   Polis?   paredz   ar?
pakalpojumus, kuri netiks apmaks?ti.
      Ja klients apdro?in?s, tad tiks apmaks?ti ??di pakalpojumi:
 . pacienta iemaksa polikl?nik?,
 . ?rst??an?s stacion?r?,
 . ?rsta m?jas viz?te,
 . pl?nveida oper?cijas,
 . injekcijas, proced?ra, izzi?as,
 . vakc?nas,
 . med. ieg?de,
 . zob?rstniec?ba.
Atmaks??anas lielums ir atkar?gs no polises gada cenas.
      Apdro?inoties  klientam  ir  iesp?jams  sa?emt  daudzus   medic?niskos
pakalpojumus  l?t?k,  kas  ir  diezgan  izdev?gi  gan  pa?am  klientam,  gan
?rstniec?bas iest?dei.
      Citas apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in?ties  pret  nelaimes
gad?jumiem,  ievainojumiem,  apsald?jumiem,  apdegumiem,  saind??anos,  pret
p?rejo?u vai palieko?u darba sp?ju zudumu.

2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana.

      Tas ir veids k? ikviens ?rsts var  apdro?in?t  iesp?jamos  zaud?jumus,
kas var rasties tre?ai personai  sakar?  ar  k??dainu  profesion?lo  darb?bu
[7;3].
      Saska?? ar likumu “ Par prakses ?rstiem” (st?jas sp?k? ar  1997.  gada
22. maiju),  profesion?l?s  atbild?bas  apdro?in??ana  ir  oblig?ta  prakses
?rstiem, 1998.  gad?  minim?l?  apdro?in??anas  summa  bija  1000  Ls,  ta?u
br?vpr?t?gi var apdro?in?ties jebkur? sertific?ts speci?lists.
      Var apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu, ar? prakses ?rsta   vad?b?
str?d?jo?o  nesertific?to  ?rstu  profesion?lo   atbild?bu.   Apdro?in??anas
sabiedr?ba  atl?dzina  zaud?jumus  pacientam,  ekspert??u   izdevumus,   kas
saist?ti ar pretenzijas izskat??anu, ?rstniec?bas personas izdevumus.
      Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga  no  t?  pie  k?das  riska  grupas
konkr?t?s specialit?tes ?rsts pieder. Apdro?in??anas  pr?miju  iemaksas  nav
augstas, piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t savu  profesion?lo  atbild?bu
1000 Ls apm?r?, tad pr?mija ir  20 Ls.

2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana.

      Neviens nav piln?b? pasarg?ts no da??diem nelaimes gad?jumiem, kas
ikdienas neparedz?ti var notikt gan darb?, gan atp?t?. Nelaimes gad?jumu
apdro?in??ana ir veids, kas tiek pied?v?ts gan priv?tperson?m, gan ar?
uz??mumiem, un paredz atl?dz?bu par nelaimes gad?jumu rezult?t? ieg?taj?m
traum?m, invalidit?ti vai n?vi. Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v?
klientiem iesp?ju pa?am izv?l?ties nepiecie?amo teritorijas segumu. Tas var
b?t gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ar? visa pasaule.

                        Apdro?in??ana neattiecas uz:

     1. nelaimes gad?jumiem, kuru tie?s vai netie?s c?lonis ir kar? vai
        kuri notiku?i iek??ju nek?rt?bu rezult?t?,
     2. kodolener?ijas tie?as vai netie?as iedarb?bas rezult?t?,
     3. apstarojumi,
     4. saind??an?s.

      Ja nelaimes gad?juma br?d? apdro?in?tais ir sasniedzis pensijas
vecumu, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta pensijas veid?.
Apdro?in??anas atl?dz?bas apm?rs ir atkar?gs no nelaimes gad?juma
specifikas. Ja nelaimes gad?jums ir rad?jis kait?jumu vair?k?m fizisk?m
person?m, tad izmaks?jam? summa nedr?kst p?rsniegt 100% no atl?dz?bas
summas. Ja uz nelaimes gad?juma rezult?t? kait?jumu vesel?bai atst?ju?as
savu ietekmi agr?k?s slim?bas, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek attiec?gi
samazin?ta, ja ?? da?a vismaz sast?da 25% . Ja p?c nelaimes gad?juma
iest??an?s nav izpild?ti visi pien?kumi, kuri ir attiecin?mi uz
apdro?in?juma ??m?ju, tad apdro?in?t?js ir atbr?vots no atl?dz?bas
izmaksas. Medic?nisk?s izmaksas, kas radu??s apdro?in?tajam, lai pamatotu
ties?bas piepras?t atl?dz?bu, sedz apdro?in?t?js.

2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.


      Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus
par neatliekamiem medic?niskiem pakalpojumiem p?k??as saslim?anas vai
traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju. Ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana ir oblig?ta, dodoties uz V?ciju, Franciju, Sp?niju,
Portug?li, Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu. Apdro?in??ana sedz
sapr?t?gus nepl?notus izdevumus par viesn?cas numura apmaksu, gaisa
sanit?r? transporta ?ri, k? ar? izdevumus par mirst?go atlieku
transport??anu uz past?v?go dz?ves vietu. Par atbilsto?u papildus samaksu
ir iesp?jams apdro?in?ties akt?v?s atp?tas laik? – k?pjot kalnos, sl?pojot,
braucot ar velosip?du utt. Var ieteikt papildus apdro?in?ties nelaimes
gad?jumam, kad tiek atl?dzin?ts par palieko?u invalidit?ti. Apdro?in??anas
summa uz Eiropas valst?m ir 60 000 ASV dol?ru, bet uz ASV un Kan?du –
100 000 ASV dol?ru. Dodoties uz valst?m, kur ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana nav oblig?ta, ir iesp?jams ieg?d?ties polises par
apdro?in?juma summu 10 000 ASV dol?ru un 25 000 ASV dol?ru.


   ?pa?uma apdro?in??ana


      Sasniedzot noteiktu ekonomisk?s  att?st?bas  l?meni,  aizvien  liel?ka
uzman?ba tiek piev?rsta ieguld?jumu veidam un to dro??bai. ?pa?ums  ir  tas,
kas rada iesp?jas gan peln?t, gan baud?t sava darba aug?us, t? ir  viena  no
labkl?j?bas paz?m?m un ar? garantij?m.

      Apdro?in??anas sabiedr?bas uz?emas saist?bas atl?dzin?t zaud?jumus, ko
apdro?in?tajam ?pa?umam rad?ju?i ugunsgr?ks, dabas stihija  (zibens,  v?tra,
krusa, pl?di), eksplozija, ?dens nopl?de, z?dz?ba, laup??ana, vand?lisms.

      Viens no piepras?t?kajiem veidiem, ko papildus ?pa?uma  apdro?in??anai
pied?v? 'R?gas Apdro?in??anas sabiedr?ba', ir uz??m?jdarb?bas  p?rtrauk?anas
apdro?in??ana. Tas noz?m?, ka, notiekot negad?jumam ar apdro?in?to  ?pa?umu,
k?  rezult?t?  tiek  p?rtraukta  vai  kav?ta   uz??muma   darb?ba,   radu?os
zaud?jumus sedz apdro?in?t?js.

      Apdro?in?t ?pa?umu var gan  t?  ?pa?nieks,  gan  ?pa?nieka  pilnvarota
persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai  ?pa?nieks.
Apdro?in?juma  summa  nedr?kst  p?rsniegt  ?pa?uma  v?rt?bu.  Apdro?in??anas
l?gumu var nosl?gt tikai tad, ja tas ir izdev?gs ab?m l?gumsl?dz?j?m  pus?m.
Sabiedr?bai uz?emoties atbild?bu ir j?zina, par  k?du  naudas  summu  t?  ?o
atbild?bu uz?emas. Klientam savuk?rt ir j?zina, k?du atl?dz?bu vi??  sa?ems,
iest?joties  apdro?in??anas  gad?jumam,  t?p?c  sabiedr?bas   pien?kums   ir
inform?t klientu, k?du apdro?in??anas produktu vi??  ir  nopircis.  Nenosaka
?pa?uma tirgus  cenu  ?kas  atjauno?anas  v?rt?bu  parasti  neiespaido  ?kas
atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar nekustam? ?pa?uma tirgus cenu.  Ir
mald?gs uzskats, ka nelielu koka vasarn?cu  pie  j?ras  var  apdro?in?t  par
liel?ku summu, nek? m?ra m?ju Latgal?,  jo  ?o  vasarn?cu  iesp?jams  p?rdot
iev?rojami d?rg?k. Sabiedr?ba neapdro?ina  gruntsgabalu,  bet  gan  ?pa?umu,
kur? atrodas uz ?? gruntsgabala t? atjauno?anas  v?rt?b?.  Ja  apdro?in?tais
objekts  aiziet  boj?,  tad,  sa?emot  atl?dz?bu,  to  var?s  atjaunot  t?d?
st?vokl?, k?d?  tas  bija  pirms  nelaimes.  Parasti  p?rkot  apdro?in?jumu,
cilv?ks cen?as samaks?t p?c iesp?jas maz?k, piem?ram, ?pa?umu, kura  v?rt?ba
var?tu b?tu miljons latu, vi?? cen?as  apdro?in?t  par  500  000  latu.  Tas
noz?m?,  ka  ?pa?ums  ir  apdro?in?ts  tikai  par  pusi  t?   v?rt?bas   un,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, klients var?s sa?emt  atl?dz?bu  tikai
50% apm?r? no ?pa?uma re?l?s v?rt?bas. Atjauno?anas v?rt?b? parasti  iev?rt?
nolietojumu, k?ds ir ?kai, mantai vai  tehnolo?isk?m  iek?rt?m.  Nolietojumu
parasti nosaka normat?vie  akti,  ta?u  iesp?jams  ar?  neatkar?gu  ekspertu
nov?rt?jums. Izv?rt? objektu dab? P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a  r?c?b?
eso?o dokument?ciju, apdro?in??anas sabiedr?bas  darbinieki  dodas  apskat?t
un v?rt?t ?pa?umu. Klienta kl?tb?tn? tiek veikta  objekta  apskate,  objekta
un risku nov?rt??ana,  izskaidroti  apdro?in??anas  noteikumi.  Klients  var
izv?l?ties, pret kuru no iesp?jamajiem riskiem  vi??  grib  apdro?in?t  savu
?pa?umu. ?ku apdro?in??an? pamattarifs var sv?rst?ties no 0,25%  lieliem  un
dro?iem objektiem l?dz 1,5% ?k?m, kuras ir ?pa?i apdraud?tas.  Apdro?in??ana
ietver pilnu  risku  “bu?eti”  -  ugunsnelaimi,  dabas  stihijas,  z?dz?bas,
laup??anu, vand?lismu, in?enierkomunik?ciju boj?jumus u.c. Riska l?meni  var
pazemin?t  Apr??inot   apdro?in??anas   pamattarifu,   sabiedr?ba   izstr?d?
rekomend?cijas   riska   l?me?a    pazemin??anai.    T?s    ietver    da??du
organizatorisku, in?eniertehnisku pas?kumu realiz?ciju un, ja  klients  l?dz
noteiktam termi?am izpilda rekomend?cijas, tarifs var tikt  samazin?ts.  Tas
ir  izdev?gi  ab?m  l?gumsl?dz?j?m  pus?m.  Pirmk?rt,  apdro?in?juma  ??m?js
tarifu  samazin??an?  ietaup?tos  l?dzek?us   var   ieguld?t   t?   dro??bas
palielin??anai, savuk?rt sabiedr?ba  apdro?ina  dro??ku  objektu.  Ja  riska
l?menis  ir  p?r?k  augsts  un  netiek  veikti  pas?kumi  t?  pazemin??anai,
sabiedr?ba var  neuz?emties  objekta  apdro?in??anu.  Da?a  riska  j?uz?emas
pa?am Nosl?dzot l?gumu, klientam ir j?uz?emas zin?ms  pa?a  risks.  Tas  gan
disciplin?  klientu,  gan   nov?r?   gad?jumus,   kad   pie   apdro?in??anas
sabiedr?bas grie?as par katru s?kumu, savstarp?ji trauc?jot vienam otru.  Jo
liel?ks  tiek  ?emts  pa?a  risks,  jo  liel?k?  m?r?  var  tikt  samazin?ts
apdro?in??anas tarifs. Ja iepriek??j?  apdro?in??anas  period?  nav  biju?as
apdro?in??anas izmaksas,  apdro?in?juma  ??m?jam  apdro?in??anas  maks?jumus
var samazin?t.  Apdro?in??anas  maks?jumus  klients  var  maks?t  pa  da??m.
Parasti  l?gums  tiek  sl?gts  uz  vienu  gadu,   vienojoties   par   t?l?ku
apdro?in??anu. Iz??muma k?rt? termi?us p?c  klienta  v?lmes  var  samazin?t,
ta?u  tas  sad?rdzina  pakalpojumu.  Apdro?in??anas  l?gums   st?jas   sp?k?
n?kamaj? dien? p?c l?gum? paredz?t?s apdro?in??anas  pr?mijas  samaks??anas,
ja l?gum? nav paredz?ts cit?di. Manta  j?apdro?ina  atsevi??i  dz?vokl?  vai
?k?  eso??  manta  ir  j?pdro?ina  atsevi??i.  Sabiedr?ba  apdro?ina   mantu
dz?vok?os un personiskaj?s  m?j?s,  biroju,  veikalu  un  ra?o?anas  telp?s.
Sabiedr?bas atbild?ba par ugunsgr?k?  radu?os  boj?jumu  atl?dz?bu  neietver
mantu,  par   kuras   boj?jumiem   apdro?in??anas   atl?dz?bu   paredz   ?ku
apdro?in??ana.   Apdro?in?taj?   mant?   netiek   ieskait?ti   re?istr?cijai
pak?autie motoriz?tie  transporta  l?dzek?i,  ja  klienta  nodarbo?an?s  nav
saist?ta ar ?o l?dzek?u ra?o?anu, remontu vai tirdzniec?bu.

 3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.


 3.1.1. ?ku apdro?in??ana


            ?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens
no ?iem dokumentiem: nekustam? ?pa?uma  v?rt??anas  biroja  lieta,  pirkuma-
p?rdevuma l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??,  mantojuma  ties?bu
apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums  par  ?kas  denacionaliz?ciju  un
t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar  klientu  un  vi?a
r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic  ?pa?uma  apskati  un
nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju  par  apdro?in?juma  summas
lielumu  un  apdro?in??anas  riskiem  (gad?jumiem).   ?kas   var   adro?in?t
atjauno?anas v?rt?b? (ja  to  nolietojums  nep?rsniedz  30%)  un  faktiskaj?
v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba -  tie  ir  izdevumi,  kas  nepiecie?ami,  lai
uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku,  ieskaitot  projekt??anas
izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un  to  nevar
sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba -  v?rt?ba,  ja
no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma  ??m?js
cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu,  ta?u  ?aj?  gad?jum?
zaud?jumi  ar?  tiks  atl?dzin?ti  par   attiec?gi   zem?ku   summu,   t?p?c
svar?g?kais  –   izv?l?ties   pareizo   apdro?in?juma   summu.   Pamatrisks,
apdro?in?t ?kas,  ir  apdro?in??ana  ugunsgr?ka  gad?jumam,  p?r?jos  riskus
izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir -  dabas  stihiskie  post?jumi  (v?tra,
pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju  av?rijas,  tre?o  personu  prettiesiska
r?c?ba   (konstrukt?vo   elementu   nozag?ana   un   boj??ana,    spr?dziena
izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir  atkar?gs  no  vair?kiem
faktoriem - ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a,  ?kas  uzb?ves  materi?la
(m?ra, koka, jaukta  tipa  utt.),  izv?l?to  risku  daudzuma,  vai  ?kas  ir
past?v?gi  apdz?votas  vai  tikai  uz  laiku.  B?zes  tarifi  apdro?in??anas
maks?juma noteik?anai ir no 0,4% l?dz 1%  no  apdro?in?juma  summas.  P?rkot
?ku apdro?in??anas polisi, ?kas ?pa?nieks  vienlaic?gi  var  apdro?in?t  ar?
savu civiltiesisko atbild?bu. Tuvojoties ziemai  ??  apdro?in??ana  ir  ?oti
nepiecie?ama, jo dz?v? ne mazums ir gad?jumu,  kad  ?pa?nieks  ir  aizmirsis
not?r?t sniegu no jumta, nav not?r?jis ietvi un  t?p?c  gar?mg?j?jam  uzkr?t
uz galvas l?steka, pasl?d k?ja un tas g?st traumu,  p?c  kuras  nepiecie?ams
?rst?ties. Cietu?ais var celt pras?bu izdevumu atl?dzin??anai, bet,  ja  J?s
b?siet nopircis  ?o  apdro?in??anu,  visus  izdevumus,  izv?l?t?  atbild?bas
limita ietvaros, segs sabiedr?ba.

3.1.2. Mantas apdro?in??ana.


      Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas  gad?jumiem,  ?ku
apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k?  vai  dz?vokl?
atrodo?ai  mantai.  T?p?c,  lai  neb?tu  j?uztraucas  par  savu  mantu,   ir
j?apdro?ina ar?  t?.  Apdro?in?juma  summu  nosaka  savstarp?ji  vienojoties
apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas  faktisko  (eso?o)
v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab?  st?vokl?,  to
var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka  sa?emt  atl?dz?bu  atbilsto?i
faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta  piln?
faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas  sabiedr?bas  mantas  apdro?in??an?
pied?v?  tos  pa?us  riskus,  k?di  ir  ?ku  apdro?in??an?.  ?pa?nieks   var
apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? –  m?beles,  audio
un  video  un  elektronisko  aparat?ru,  sadz?ves  tehniku,  m?jsaimniec?bas
priek?metus,  ap??rbu,  apavus,  da??du  invent?ru.   Zemnieku   saimniec?bu
?pa?niekiem  ir  iesp?jams  apdro?in?t  ar?  traktoru   un   zirgu   vilkmes
lauksaimniec?bas   tehniku,   kurin?mo,   lopbar?bu   un    lauksaimniec?bas
produkciju.  Savuk?rt,  ?r?tos  dz?vok?os  dz?vojo?ajiem,   tiek   pied?v?ts
apdro?in?t  ar?  dz?vok?a  apdares  elementus  –  sienu,   griestu,   gr?das
kr?sojumu un segumu, person?g? ?pa?um? piedero??s g?zes pl?tis,  santehnisko
apr?kojumu un tml. Apdro?in??anas maks?jums  ir  atkar?gs  no  apdro?in?juma
summas apm?ra, izv?l?to risku daudzuma un  mantas  veida.  B?zes  tarifs  ir
robe??s no 0,3% l?dz 2% no apdro?in?juma summas.

3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana.


      M?jdz?vnieku   ?pa?niekiem   sabiedr?b?   ir   iesp?jams    apdro?in?t
m?jdz?vniekus - liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes  su?us  un
ka?us, k? ar? citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek  atl?dzin?ti,  ja
apdro?in?tie m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai  ar?  tos  nepiecie?ams  piespiedu
k?rt? likvid?t no jebkura veida slim?b?m, nelaimes  gad?jumiem  (elektrisk?s
str?vas  iedarb?bas,  saules  vai  karstuma   d?riena,   ak?tas   uzp??an?s,
nosmak?anas,  no??aug?an?s,  saind??an?s,  no  ??skas  vai  ind?ga   kukai?a
kodiena,  sadursmes  ar  transporta  l?dzekli   un   citiem   negad?jumiem).
Atl?dzin?ti tiek ar? zaud?jumi, ja dz?vnieki g?ju?i boj? ugunsgr?ka,  zibens
sp?riena, dabas stihisku post?jumu d??, k? ar? nozag?anas,  nolaup??anas  un
nokau?anas z?dz?bas  nol?k?.  M?jdz?vnieka  nobeig?an?s  gad?jum?  zaud?jumi
tiek atl?dzin?ti apdro?in?juma summas  apm?r?.  Apdro?in?juma  summu  nosaka
savstarp?ji vienojoties  apdro?in?juma  ??m?jam  ar  apdro?in?t?ju,  bet  t?
nedr?kst  p?rsniegt   m?jdz?vnieka   faktisko   v?rt?bu.   Lai   apdro?in?tu
m?jdz?vniekus,  ?pa?niekam,  protams,  j?nodro?ina   m?jdz?vniekam   norm?li
kop?anas un tur??anas apst?k?i,  baro?ana  un  veterin?rmedic?nisk?  apr?pe.
Apdro?in??anas maks?jums  ir  atkar?gs  no  m?jdz?vnieka  sugas  un  vecuma,
izv?l?tiem riskiem  un  apdro?in?juma  summas  lieluma.  Piem?ram,  liellopu
apdro?in??an? tarifs ir robe??s no  4%  l?dz  8%  no  apdro?in?juma  summas.
Savuk?rt ??irnes su?u un ka?u apdro?in??an? tarifs ir no  6,5%  l?dz  8%  no
apdro?in?juma summas.

                         Secin?jumi un priek?likumi.

1.  Latvij?  laika  gait?  ir  izveidojies  stabils  apdro?in??an?s  tirgus,
   apdro?in??anas   sabiedr?bu   sast?vs   ir   nemain?gs.    Apdro?in??anas
   sabiedr?bas ie?em lielu tirgus da?u un  ir  pieaudzis  to  pamatkapit?ls.
   Latvij? ir noregul?ta likumdo?ana.
2. Att?stoties valsts ekonomikai cilv?kiem rodas br?vi l?dzek?i,  kurus  tie
   v?las ieguld?t apdro?in??an?, jo apdro?inoties cilv?ks  v?las  b?t  dro?s
   par savu n?kotni un pasarg?t sevi no neparedz?tiem dz?ves notikumiem.
3.  2000.gad?  Latvij?  nav  piedz?votas  lielas  stihiskas   nelaimes   vai
   katastrofas, un  t?p?c  var  teikt  k?  ??s  gads  apdro?in?t?jiem  bijis
   veiksm?gs.
4. 2000.gad? liel?kas nedz?v?bas apdro?in??anas sabiedr?bas bija  Balta,  AK
   Alianse un  Baltijas  Transporta  Apdro?in??ana,  bet  liel?kas  dz?v?bas
   apdro?in??anas sabiedr?bas – Baltikum dz?v?ba, Estora un Latva.
5. Lai uz??mums  var?tu  strauj?k  attist?ties  m?tketinga  noda?ai  vair?k
   j?velt? uzman?ba tam, lai klientus vair?k ieinteres?tu un piesaist?tu to
   uzman?bu; jo bie?i vien lasot apdro?in??anas noteikumus, maz  ir  dom?ts
   par to, lai klientam ar? b?tu izdev?gi nosac?jumi.
6.  Apdro?in??anas   sabiedr?b?m   vair?k   j?reklam?   savi   pakalpojumi,
   j?p?rliecina pat to nepiecie?am?bu, izdev?g?ki priek?likumi klientam.
7. Pakalpojumus vajag pied?v?t t?d? veid?, lai potencialiem klientiem  viss
   b?tu piln?gi skaidrs, lai viss b?tu s?ki izskaidrots.
8.  Klientu  skaita  palielin??anai  apdro?in??anas  sabiedr?b?m   j?izdom?
   da??das pievilc?gas akcijas un atlaides.
9. Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj?  noda??  piemin?tie
   faktori, bet ar?  citu  apdro?in??anas  sabiedr?bu  izstr?d?t?  apr??inu
   sist?ma, klientu piesaist??anas veidi.  Zinot  vair?k  inform?cijas  par
   cit?m sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks.
10.  J?pilnveido   pr?miju   apr??in??anas   metodes,   j?izveidojo   jaunas
   statistisko datu tabulas.


                     Izmantojam?s literat?ras saraksts.


1.  LR  likums  “Par  apdro?in??anu“  pie?emts  1993.  gada  12.   janv?r?,
   publik?cija “ Zi?ot?j? “ 1993.g. Nr.3/4.


2.  LR  likums  “Sauszemes   transportl?dzek?u   ?pa?nieku   civiltiesisk?s
   atbild?bas  oblig?t?s  apdro?in??anas  likums“  LR  normat?vie  akti   –
   Apdro?in??ana,  AP 1-3-1


3. LR likums  “Apdro?in??anas  sabiedr?bu  un  to  uzraudz?bas  likums“  LR
   normat?vie akti – Apdro?in??ana, AP 1-4-1


4. “Formulas un tabulas  aktu?riem“,  izd.  Aktu?ru  instit?ts  un  aktu?ru
   fakult?te, 1980.g. 78 lpp.


5. D. Blends “ Apdro?in??ana : pamatprincipi un prakse ” R?ga, 1995.g.  400
   lpp.


6.  “Apdro?in??anas  gada  gr?mata  1997”   R?ga,   Valsts   apdro?in??anas
   uzraudz?bas inspekcija 1997.g. 115.lpp.


7. “Apdro?in??anas V?stis” Nr. 2, 3, 1998.g.


8. Kapit?ls 1998.g. Nr.5


9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9


10. Dienas biznes, 2000.g.20.janv?ris


11. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris


12. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. novembris


13. www.balva.lv

                           Nepublic?tie materi?li:

14. “ Sauszemes transporta l?dzek?u apdro?in??anas noteikumi “


15. “Noteikumi nelaimes gad?jumu apdro?in??anai”


16.  “ Visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anas noteikumi”


17. “ Visp?r?j?s mantas apdro?in??anas noteikumi”


18.  R?gas Slimikases apdro?in??anas tarifi un noteikumi


19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.


                                                                1. pielikums

LATVIJAS APDRO?IN?T?JIEM IZSNIEGT?S LICENCES



Alterna – Viva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Baltikums
 Dz?v?ba |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Estora |x | | | | | |
 | | | | | | | | | | | |x | | |Latva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x
 | | |R?gas Fenikss dz?v?bas apdro?in??ana | |x | | | | | | | | | | | | | |
| | |x | | |Salamandra Baltik |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | |
|Sampo Latvija Dz?v?ba |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Seesam
 Life Latvia  |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Solidarit?te | |
| | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |

                                                  1. pielikums (turpin?jums)

Dati: LR Apdro?in??anas uzraudz?bas inspekcija (dati uz 28-08-2000)
1. nelaimes gad?jumu apdro?in??anai;
2. vesel?bas apdro?in??anai (apdro?in??anai pret slim?b?m);
3. sauszemes transporta (iz?emot dzelzce|a transportu) apdro?in??anai;
4. dzelzce|a transporta apdro?in??anai;
5. gaisaku?u apdro?in??anai;
6. ku?u apdro?in??anai;
7. kravu apdro?in??anai;
8.  ?pa?uma  apdro?in??anai  pret  uguns  un  dabas   stihiju   post?jumiem
   (boj?jumiem, ko ?pa?umam nodara uguns, eksplozija,  atomener?ija,  zemes
   iegrim?ana un citas stihijas);
9. ?pa?uma apdro?in??anai pret citiem zaud?jumiem (boj?jumiem, ko  ?pa?umam
   nodara krusa, salna, z?dz?ba un citi negad?jumi);
10.  sauszemes   transportl?dzek|u   ?pa?nieku   civiltiesisk?s   atbild?bas
   apdro?in??anai;
11. gaisaku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
12. ku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
13. visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
14. kred?tu apdro?in??anai;
15. galvojumu apdro?in??anai;
16. da??du finansi?lo zaud?jumu apdro?in??anai;
17. juridisko izdevumu apdro?in??anai;
18. pal?dz?bas apdro?in??anai;
19. dz?v?bas apdro?in??anai;
20. auto?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t? apdro?in??ana.


ref.by 2006—2022
contextus@mail.ru